Maza ludziņa par stihisku pārošanos

Darbojošās personas:

Angļu Buldoga šķirnes suns- ģimenes luteklis un saimnieks mājā. Piecgadīgs, mīlas lietās nepieredzējis, labi barots suns;
Angļu Buldoga šķirnes kuce-diezgan agresīva piecgadīga jaunava neliela sivēna izmērā, ģimenes lutekle;
Suņa tēvs-nopietns vīrietis, dvēseles dziļumos dievina savu sunīti un kaislīgi jūt līdzi savam mīlulim seksa jautājumos;
Suņa mamma-maza, jutīga sieviete;
Kuces tēvs-ļoti nopietns darījumu cilvēks, kurš maigi mīl savu mazo meitenīti;
Kuces mamma-masīva sieviete, jutīgumā spējīga pamērīties ar suņa saimnieci;
Kuces vecāku dēls-normāls 15-gadīgs palaidnis;
Pārošanas instruktors- sieviete-kinoloģe, pārliecināta un pozitīvi noskaņota.

Pirmais cēliens

Suns, kuce un to īpašnieki sanākuši kuces vecāku mājās. Dzīvnieki atstāti savā nodabā. Cilvēki saspringti sēž uz dīvāna un krēslos, gaidot, kad daba ņems savu.
Suns(nepārliecināti): Tā. Kas tad mums te ir? Meitene? O. Meitene.(pagriežas pret mammu, luncinot visu ķermeni). Mammu!Te ir meitene!Bet es esmu labs puika un zinu, ka meitenes ir ļaunums, un nav neviena tuvāka par tevi !. (mēģina ielēkt mammai klēpī).
Kuce(zem dīvāna): Tā!!Es nesapratu, ko jūs te vispār esat atvilkuši manā mājā?
Kuces tēvs, uzmundrinoši: Nu –nu-draudziņ, nebaidies! Paskat, kāda laime tev atskrējusi!
Kuce(no tālākā stūra zem dīvāna): Es dzīva nedošos!
Kuces mamma (kuces tēvam): Dārgais.....vai tu esi pārliecināts, ka viņi varēs ......mūsu klātbūtnē?
Kuces tēvs(noslaukot sasvīdušās rokas biksēs): Tiešām! Vajag taču viņiem dot iespēju iepazīties.....Ēēēē. Pabūt divatā.. Iesim, padzersim tikmēr tēju!
(Cilvēki iet prom. Suns,skumīgi smilkstot, cenšas atvērt durvis un iziet kopā ar tiem).
Kuce(lūrot no dīvāna apakšas, draudīgi): Tikai panāc tuvāk!Es par sevi neatbildu!
Suns: Dikti jau nu gribējās! Piesmirdinājusi te visu mājuEs par to visu zinu. Mēnešreizes, tas ir ļaunums!
Kuce: Nēēē!!!Suņi, tas ir ļaunums!Ja jūsu nebūtu, godīgas kuces varētu mierīgi dzīvot mēnešreižu laikā, nevis mēģinātu atkauties no norūpējušos idiotu bara!
Suns: ja nebūtu jūs, tad mēs nevāktos tajos idiotiotiskajos baros!
Kuce: Ak tā? Saņem!(metas sunim virsū)
Suns: Mammu!!!!Noogaaaaaaaaaliiiiiinaaaaaa!

Otrais cēliens.

Tie paši varoņi, turpat, divas stundas vēlāk. Cilvēki izskatās nožēlojami. Kuces tēvs satraukti kaut ko pieraksta bloknotā, klausot instruktora norādījumiem, kura to konsultē pa telefonu.
Kuces tēvs(šausmās): Viņa teica, ka vajadzēja meiteni vest pie puikas uz mājām un vispār, viņi nepārojas bez palīdzības!
Suņa tēvs(steidzīgi): Pie mums notiek remonts!
Suņa mamma(vienlaicīgi): Mums vecmāmiņa veca slimo!
Kuces tēvs(turpina lasīt): Viņa teica, kuci vajag pieturēt!
Kuce: Kooooo???Dzīva nedošos!!!(slēpjas zem dīvāna)
Suns(atrodas mammas rokās): Var padomāt ļoti vajag, trakā!
Kuces mamma(četrrāpus pie dīvāna): Mūūūsička!Nāc pie mammītes!Nu, nāc šurpu, mana labā!Ai! (steidzīgi izlien no dīvāna apakšas, pārsteigti lūkojas uz asiņaino roku).
(15 minūtes vēlāk)
Suņa un kuces saimnieki aizrautīgi cilā dīvānu. Kuces mamma cenšas uzmest kucei virsū jaku. Suņa mamma šausmās vēro notiekošo, ar neglīti atvērtu muti un stingri turot savu dārgumu uz rokām. Beidzot, kuce ir noķerta. Mamma nodod to tēvam. Tēvs neveikli ņem kuci aiz kaklasiksnas. Kuce cenšoties izlocīties, bļauj: "Rīkli pārraušu!!!!Acis!!Acis ar nagiem izduršu!!!!
Suns(satriekts): Nu un ko jūs no manis gribat?
Suņa tēvs: Aiziet, esi taču vīrietis!
Suns: Tas ir kā? Tā? (cenšas apķerties kucei ap galvu, kuce momentāli cenšas iekost tam .....)
Suns (šausmās): Mammmu!!!!Viņēja man iekost tajā vietā , ar kuru es čurāju!
Kuce(nikni):Tikai pienāc man vēlreiz klāt! Izvirtulis!
Kuces tēvs sāk pārklāties ar plankumiem: Mammīt, varbūt labāk tu viņu turēsi? Varbūt pie tevis viņa būs mierīgāka???
Kuces mamma pieņem maiņu. Suņa mamma nervozi pluina kabatas lakatiņu un skatās sāņus. Suņa tēvs mēģina ievirzīt savu dārgumu no pareizās puses. Suns kaut ko nojauš un kucei klāt nenāk. Suņa tēvs cenšas nodemonstrēt ar paša piemēru. Sunim stūrī sāk palikt slikti. Kuces mamma negaidīti atlaiž kuci. Tā metas sunim virsū un kož to kur pagadās. ......

3. cēliens

Tie paši varoņi, nākamjā dienā, suņa mājās. Remonta vai slimas vecmāmiņas pazīmes netiek novērotas. Kuce apļo pa istabu un daudzsološi rūc.
Suns(no dīvāna): Nēēēēē!!!Jūs mani nepiespiedīsiet!!!Arī man, atraduši baudu!Viņa ir traka!
Kuce: Jā, es esmu traka!!!Un tu man tā dabūsi!Tikai pamēģini!
Suns: Es pat nemēģināšu!!!.
Suņa mamma(izbrīnīti): Es nevaru saprast, kas par lietu....Kāpēc....Eeeee(sarkst) klusē dabas balss?
Suņa tēvs(satriekti): Virtulīt! Es domāju, ka tu esi vīrs!
Kuces mamma: Musička, esi laba meitene! Re, paskaties kāds skaists puika!
Kuces tēvs (grozot mobilo telefonu): Varbūt, vēlreiz piezvanīsim instruktoram?
Visi atviegloti māj ar galvām.

4. cēliens

Tie paši varoņi un instruktors. Istabā cenšas iekļūt kuces saimnieku dēls, kuru viņi atveduši līdzi. Māte trenc viņu uz virtuvi, skaidrojot, ka tas nav bērniem.
Instruktore (ar rūgtumu pārlūkojot kaujas lauku, kuces mammas pārsieto roku, papluinīto suni): Varbūt, nav vērts?
Kuces tēvs un māte: Mēs tik ļoti gribam, lai viņai kaut reizi būtu kucēni!Mēs lasījām, ka, ja viņa ne reizi nedzemdēs, tad viņai būs tā.... kā to sauc....Pimitrioma?Pitrioma?
Instruktore(nolemti): Piometra. Nebūs. Es jums apsolu.
Suņa vecāki: Bet puika, tā grib, tās ir tīrās šausmas. Mums sirds plīst pušu uz viņu skatoties!
Instruktore(draudīgi): Viņš vēl nezin, ko viņš grib!, Bet, ja uzzinās.....Kastrēt vajadzētu....
Suņa tēvs, šokā: Es pat dzirdēt par to nevaru!Un mēs taisamies paņemt no viņa kucēnu !Lai abiem kopā jautrāk!
Suns: Ko???Vēl suni??Lai tas gulētu manā gultiņā?Ēstu no manas bļodas?Ne par ko! (lien zem dīvāna)
Instruktore(izvērtējot dalībnieku spēku samērus un izlēmības pakāpi): Labi, mēģināsim. Tātad tā- kuci vajadzēs turēt ļoti stingri. Divatā. Un neļaut tai izrauties, viņa var traumēt sevi un suni. Tūlīt parādīšu, kā vajag darīt.
(Veili ņem kuci, nesaprotamā veidā tiek ar to galā un lieliski tur viņu viena).
-Puisīt, panāc šurp!
Suņa tēvs(joprojām mēģinot sagremot padomu par kastrāciju, lecīgi): Viņu sauc Virtulis!
Instruktore, padevīgi: Virtuli, nāc šurp, paskat, kas man priekš tevis ir!
Suns zem dīvāna: 42 zobi? Es jau mēģināju, zinu!Paši viņu ostiet!
Instruktore nodod kuci vecākiem un veikli noķer atkaujošos suni zem dīvāna. Pasniedz to saimniekiem. Atkal fiksē kuci un lūdz pienest suni.
-Virtuli, labs puika!Paosti!
Suns(neizlēmīgi): Tā nekas...
Kuce(piežņaugta): Nositīšu!!!!
Suns: No citas puses. Viņas zobi...... Nē, nedarīšu
Instruktore nodod kuci saimniekiem, liekot to turēt. Maigi pierunā suni pieiet, tad paostīt . Visādi to motivē uzlekt kucei virsū. Pēc dažu minūšu piepūles, Virtulis, beidzot, jūtas ieinteresēts un pārliecināts un piekrīt to arī izdarīt.
Šajā brīdī notiek vairākas vienlaicīgas darbības:
Kuce(bļauj svešā balsī): Aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa!
Kuces saimnieki (atlaižot rokas, kuce uzreiz metas virsū sunim): Viņai sāp!!!
Suņa saimnieki tver suni: Virtulīt, tev nekas nekaiš?
Kuce(joprojām bļauj) : Izdomāāāāājaaa!!!!Re ko izdooooomāja! Dzīvu kuci pincīti bakstīt! Nositīšu!
Instruktore, kuces saimniekiem: Kāpc jūs viņu palaidāt? Es taču teicu, turēt cieši.
Kuces mamma un tēvs: Bet viņa tā kliedza, viņai taču sāpēja! Mēs domājām viņa mirst!
Instruktore, aizkaitināta: Man šķiet, ka šie suņi ir pietiekoši parādījuši, ka vairoties nevēlas. Jūs uzstājāt. Es ar lielām grūtībām pierunāju suni pamēģināt. Un ko jūs darāt? Domājat, viņš tagad piekritīs mēgināt atkal? Jūsu histēriķes viņam visai dzīvei pietiks!
Kuces saimnieki: Viņa nav histēriķe!
Suņa saimnieki: Domājat, viņš ir par švaku vēlreiz atkārtot?
Suns (nedroši): Bet, varbūt kāds varētu viņu vēl paturēt? Bez zobiem viņa ir tā tīri neko!
Instruktore: Vai mājās ir vēl kāds, kas var man palīdzēt, un neatlaidīs rokas izšķirošā brīdī?
Kuces saimnieku dēls: (pārstāj slēpties aiz istabas durvīm): es varu!
Kuces mamma: Nē, tu vēl esi maziņš!
Dēls: Nu, bet mammu!
Instruktore: Puika derēs. Ejiet visi, pastaigājaties. Un nenāciet atpakaļ, pat ja dzirdēsiet kliedzienus, spiedzienus un bļāvienus!
Pieaugušie, pārguruši, iet uz virtuvi. Vīrieši ieminas par konjaciņu.

5. cēliens

Istabā atrodas instruktore, puika un suņi. Puika aktīvi piedalās notiekošajā un izpilda visus instrukktores norādījumus. No viņa sejas nezūd nerātns smaids. Viņš zvēr, ka neatlaidīs rokas. Instruktore uztic viņam turēt kuces galvu. Ar vienu roku piepalīdz zēnam, ar otru- sunim.
Kuce(draudīgi): Es tevi brīdināju!
Suns(patmīlīgi): Es ātri skrienu! ( lecot kucei mugurā, ar katru reizi rīkojoties arvien drošāk un pārliecinošāk)
Kuce: Grrrrrrrrrrrrrrrrrr!
Instruktore, zēnam: Turi viņu cieši!
Puika, acīm mirdzot: Uhuuuuu!!
Kuce: Uuuuu!!!Uuuuu!!!Nooogaaliinaaa!
Suns, ieskrienas un dara izšķirošo rāvienu.
Kuce: Nooogaaliiināāājaa!A!A! Jā!Jā!Das ist fantastisch!
Suns: Ooooo!!!!Džeronimooo!
Puika: Forši!
Instruktore, sunim: Pagaidi- siekalas laist. Nenokrīti kaisles aizrautībā!

6. cēliens

Īpašnieki saskandina šampanieša glāzes un fotografē sunīšus uz dīvāna, kuce ar līgavas plīvuru, suns - ar taurenīti. Kuce smaida kā muļķīte. Suns laiza tai austiņu.
Instruktore un puika piemiedz viens otram ar aci.
Kad tiek aizsākta otrā pudele, par suņiem visi jau aizmirsuši. Suns ar kuci tusē zem galda.

7. cēliens

Divus mēnešus vēlāk. Kuce dzemdēja 7 brīnišķīgus kucēnus. Suņa saimnieki atsakās ņemt kaut vienu - pie viņiem notiekot remonts. Kuces saimnieki šokā - visi potenciālie kucēnu pircēji izgaisuši - viņiem krīze, zīdaiņi, pārvākšanās.....
Suns (metodisko mokot dīvāna spilvenu): Veceni! Veceni! Veceni!
Kuce (laizot jaundzimušos): Un tomēr visi suņi ir āži!

Pēc M.Skatovojas motīviem.

Atpakaļ