Memoriāls

vvvvvvvvvvvvvvvvvv

Žēl, bet suņa dzīve ir īsa, mīļotie dzīvnieki aiziet no mūsu dzīves agrāk, nekā mums gribētos. Kāpēc, par ko? Tie ir jautājumi, uz kuriem neviens un nekad neatbildēs. Dzīve ir rūgta, pretrunīga, reizēm nežēlīga un cietsirdīga. Bet tā ir bijis un būs vienmēr. Bēdas, zaudējot mīļoto suni, nav mazākas, kā zaudējot tuvinieku. Ļoti sāp, kad no dzīves aiziet tas, kurš ir nodzīvojis garu un labu dzīvi, bet daudz sāpīgāk ir tad, kad dabīgās gaitas notikumos iejaucas cilvēku ambīcijas un kaislības.
Skaudība ir viena no cilvēka tumšākajām un spēcīgākajām kaislēm; tā neatzīst nekādas robežas un nepakļaujas nekādam saprātam.
Var mēģināt saprast, varbūt pat piedot, to, kurš ir pacēlis roku uz savu, kā viņam pašam var likties, tiešo neveiksmju un sirdsdēstu vaininieku, bet kā lai saprot „cilvēku”, kurš mēģinot izrēķināties ar savu „ienaidnieku”, nogalina nevainīgus dzīvniekus?
Kad beidzās ar skumjām atmiņām apvītā suņu izstāde Rīgā, kuras laikā visi apkārtstāvošie laipni smaidīja un apsveica mūs ar uzvaru, vienam no mūsu suņiem – mūsu vaislas darba lepnumam un uzlecošajai cerībai – palika slikti. Neskatoties uz to, ka tika izdarīts viss iespējamais, vetārstu pūles bija veltas, un otrajā dienā suns nomira. Pēcnāves sekcijā tika noskaidrots,ka 10 mēnešus (!) vecais buldogs ticis noindēts. Šī bija viņa pirmā un pēdējā izstāde cerībām apvītās karjeras sākumā.Arī pārējiem mūsu suņiem, kuri piedalījās izstādē, kļuva slikti, taču ilgstošas ārstēšanas rezultātā šie suņi atkopās, un šķita, ka viss ir kārtībā, tomēr inde izrādījās pietiekoši spēcīga, un vēl divi suņi mira gada laikā.
Īsāk sakot, šī izstāde bez sekām beidzās tikai vienam mūsu veterānam, kurš vairs nevienam nevarēja „pāriet ceļu”.
Cienījamie suņu īpašnieki!
Pieredzējušie un iesācēji, mūsu nelaimīgās pieredzes vadīti, esiet modri un sargājiet savus mīluļus izstāžu(un ne tikai) laikā. Nav nemaz nepieciešams, lai pie suņa mēģinātu piekļūt aizdomīgs tips ar šļirci rokā; pilnīgi pietiek ar maza, nevainīgi smaidoša bērna piedāvātu cepumu, kā tas bija mūsu gadījumā. Jo pēc tam raudāt jau būs par vēlu!!!
Labas kvalitātes izstāžu suņu īpašnieki-iesācēji bieži vien ir izbrīnīti par to, ka drīz pēc veiksmīgas izstāžu karjeras sākuma parādās nicinošas atsauksmes un pat klaji melīgas baumas. Varat sākt lepoties – jūsu suns ir ievērots, un labas kvalitātes. Baumas izplata zemākas kvalitātes suņu saimnieki, tādējādi mēģinot noniecināt veiksmīgāku konkurentu.
Dzejnieks Sergejs Mihalkovs savulaik ir teicis, lai būtu visu mīlēts, ir vajadzīgas 3 lietas: jābūt nabagam, neapveltītam, slimam (vēlams neārstējami). Tad nebūs iemesla jūs apskaust, un būsiet vienkārši dievināts!
Un vēl viens brīdinājums! Pastāv profesionālā ētika – īsts profesionālis nekad neatļausies aprunāt svešu suni, it īpaši aiz saimnieka muguras. Bezcerīgu diletantu viegli atpazīt tieši pēc skaļās rīkles un bezkaunības. Ja domājat pirkt kucēnu no šāda cilvēka, mūsu ieteikums – mūkat no tāda, un jo ātrāk, jo labāk! Pastāv liela varbūtība, ka tieši viņš būs tas, kurš ietrieks jums pirmo baumu dunci mugurā.
Mirušos suņus vairs neatgriezt, pārdzīvotās sāpes neaizmirst, taču ko lai dara, ja suņi izrādās godīgāki un labāki par cilvēkiem?

 


 



 

Memoriāls - noslēgums

Galerija. Aizgajušie "labākos medību laukos"