Nakts pārbaudījumi

Šis ir viens no lietišķajiem pārbaudījumiem, kurš ir pietiekoši populārs Latvijā gan kinologu-profesionāļu, gan amatieru vidū nu jau 13 gadus. Pēc pirmajiem sarīkotajiem pārbaudījumiem dalībnieki tos nosauca par "šausmu istabu suņiem un saimniekiem". Tas gan nav gluži precīzi, jo pasākums netiek rīkots ar mērķi nobiedēt līdz pusnāvei suņus un saimniekus. (Piebilde pesimistiem-skeptiķiem: visu šo gadu laikā nav cietis neviens suns un neviens saimnieks nav dabūjis infarktu! Analoģiski pārbaudījumi tiek rīkoti virknē Eiropas valstu un ir tur pietiekoši populāri). Pārbaudījumu ideja un mērķis ir ne tikai pārbaudīt konkrētā suņa uzvedību nestandarta ekstremālā situācijā, bet arī noskaidrot nervu sistēmas stabilitāti un mobilitāti dažādu šķirņu suņiem un to iedzimto īpašību noskaidrošana - kā fizisko, tā arī psihisko. Speciāli iepriekš sagatavoties šiem pārbaudījumiem nav iespējams - svešā vietā nakts laikā rakstura un uzvedības īpašības parādās īpaši spilgti, pavisam savādāk nekā ierastā vietā gaišā dienas laikā. Suņi ar vāju nervu sistēmu naktī uzvedas vēl nedrošāk, ar stipru un mobilu - gluži otrādi. Iegūtie dresūru diplomi šeit neko neizsaka. Mēdz būt dažādos dresūru veidos labi atdresēti suņi, kuri nokļuvuši apstākļos, kuros nav būts un kuri prasa patstāvīgu lēmumu pieņemšanu, apjūk, un izskatās, maigi izsakoties, ne pārāk jauki. Piederība pie kādas šķirnes arī neko neizsaka. (Vairākus gadus pēc kārtas uzvarētāji bija meksikāņu kailais, angļu buldogi, kokerspaniels!) Vēl papildus parādās saimnieka un suņa kontakta stiprums - ja starp viņiem ir laba saprašanās, un suns pilnībā uzticas saimniekam, rezultāts būs krietni labāks nekā tam pārim, kurā katrs ir par sevi, un ja vēl saimnieks nervozē un krīt panikā katra iemesla dēļ...
Nakts pārbaudījumi tiek rīkoti dažādos formātos, taču ir obligāts iedalījums pa klasēm; iesācēji, atklātā(tiem, kuri jau ir apmeklējuši šādu pasākumu) un čempioni(iepriekšējo sacensību uzvarētāji).
Pārbaudījumu programma sastāv no 6-10 etapiem, kurus apskatīsim tālāk.
Sāksim ar to, ka teritorija, kurā notiks pasākums, nedrīkst būt suņu pastaigu vieta, jeb nelielā attālumā no tādas. Vislabāk noder zaļā zona, kur var atrast trases ierīkošanai piemērotu vietu. Pārbaudījumi sākas tumsā, tāpēc, lai nenomaldītos no trases, tā jāapzīmē(piem. plastikāta lenta). Svarīgi, lai trasē suns ar saimnieku nokļūtu negaidīti, un tādējādi tiktu pārsteigti. Dalībnieki startē pa vienam, tā, lai trasē atrastos tikai viens suns ar saimnieku un tiesnesis. Visa pārbaudījuma laiku suns ir PAVADĀ, ķēdes izmantošana kaklasiksnas vietā ir AIZLIEGTA, sunim jābūt ērtā un izturīgā mīkstā kaklasiksnā vai krūšu jostā. Pārbaudījumu laikā ne tikai drīkst, bet arī vajag kontaktēt ar suni, slavējot to un dažādi tam palīdzot.
No sākuma pāris noiet apmēram 30 metrus, līdz nokļūst pie etapos sadalītās trases. Katrs etaps ir viena ekstremāla situācija - kaut kādas psiholoģiskās lamatas vai ārkārtas gadījums, kurš ikdienas dzīvē var notikt tikai tīri teorētiski.
Piemēram, uguns koridors,kuram ātri jāiziet cauri, jeb līdzīgs koridors, bet no follijas, jeb kas tamlīdzīgs.



Var būt kustība uz cilvēka pusi, kurš muzicē uz bungām, taures, utt.. Šie ir sākuma etapi, tālāk uzdevumi sarežģījas, tomēr sastādot trasi, vēlams vienkāršakos un sarežģītākos etapus likt pamīšus, lai ļautu dalībniekiem nedaudz nomierināties un nedaudz savākties tālākajiem etapiem.
Atkārtošos, ka etapiem jābūt dažādiem. Piemēram: kad suns iet garām konstrukcijai no mucām, tās ar virvju palīdzību tiek nogāztas, un ar lielu troksni nogāžas 2-3m attālumā no suņa.



Suņa uzvedība tiek novērota un novērtēta. Ideāli, ja suns reaģē bezbailīgi, bez jebkādām nedrošības pazīmēm, taču arī jebkura cita reakcija netiek uzskatīta par kļūdu, ja vien tā iekļaujas adekvātas uzvedības rāmjos. Īslaicīgs izbīlis, pēc kura suns tomēr spēj "paņemt sevi ķepās", ir pieļaujams, tomēr tiek vērtēts, cik ilgi tas aizņem laiku.
Nākošais elements atrodas 8-10 m attālumā(savādāk suns ies pa trasi un "bīsies" 20-30 min.).
Kā piemērs šeit varētu būt šaurs - 120cm – un 3-4 metrus garš koridors, kura grīda noklāta ar folliju, bet sienas veido virvēs iekārtas follijas strēmeles, kuras izgaismo lāpas. Koridora galā bieži novieto lielu spoguli, lai vizuāli koridors liktos ļoti garš. Pēc krītošajām, rībošajām mucām šis elements ir it kā relaksējošs, lai gan arī tā pārvarēšanai nepieciešama drosme no suņa puses un savāktība no abiem dalībniekiem. Ja suns ir ļoti pārbijies, saimnieks drīkst kopā ar suni apiet šo šķērsli, saņemot par to 0 balles. Lai minimalizētu stresa ietekmi atļauts visvisādi nomierināt un uzslavēt suni.
Pēc kārtējiem apmēram 10m pietuvojamies pie nākošā etapa: piemēram, tuneļa, no kura izbrauc ragavas ar manekenu, jeb tā ieeja ir aizklāta ar aizkaru no skārda bundžām, plastmasas pudelēm utt., caur kuru jādodas abiem diviem kopā.



Šajā posmā sunim nevajadzētu baidīties, drīzāk uzvesties adekvāti situācijai. Tālāk nedaudz sarežģījam uzdevumu, un vedam suni garām putnubiedēklim, pie kura piedurknēm piesietas skārda bundžas ar sabērtiem sīkiem akmeņiem, sausiem zirņiem vai ko tamlīdzīgu, lai šīs bundžas skaļāk grabētu.



Brīdī, kad suns iet garām, ar virvju palīdzību biedēkli "atdzīvina", liekot tam kustināt rokas un grabēt. Biedēkļa apostīšana un pieskaršanās tam tiek uzskatīta par normālu reakciju. Īslaicīgs uzbrukums biedēklim no suņa, izgājuša attiecīgu apmācības kursu, puses tiek pieļauts(taču netiek atbalstīts!), jo šādu reakciju izsauc tas, ka suns nepaspēj atšķīrt manekenu no dzīva cilvēka, un uzskata to par uzbrukumu sev vai saimniekam. Šeit tas drīzāk ir jautājums par uzbudinājuma slieksni. Tomēr suņa uzrīdīšana un attiecīgu komandu padošana tiek uzskatīta par diskvalificējošu pārkāpumu.
Pēc nākamajiem 10 metriem pirms ejošā pāra pēkšņi nolaižas balts ekrāns, jeb ceļu šķērso cilvēks, kurš tajā brīdī atver lietussargu, jeb parādās jautra kompānija ar klasisko jautājumu:"Sakiet, kā nokļūt līdz bibliotēkai?". Viss ir atkarīgs no rīkotāju iespējām, fantāzijas un iesaistīto cilvēku skaita.



Trases beigās aizsardzības kursu izgājušajiem suņiem sarīko aizturēšanu, kuras veidu nosaka pirms pārbaudījumiem katrai reizei atsevišķu. No suņiem-kompanjoniem aizturēšana, protams, netiek prasīta, taču arī viņiem ir jāuzvedas adekvāti situācijai.





Galavārdā piebildīsim, ka pārbaudījumiem jābūt pēc iespējas dažādākiem, un jāiedalās pēc iedarbības veida vizuālajos, skaņas, utt., lai pēc iespējas pilnīgāk un objektīvāk novērtētu suņa psiholoģisko statusu un viņa nervu sistēmas reaktivitāti un adekvātumu atbildot uz neierastiem kairinātājiem.

Uzmanību!
Organizēt, rīkot un vērtēt šādas sacensības atļauts tikai sertificētiem speciālistiem-kinologiem!Nav pieļaujama jelkāda pašdarbība šinī jomā!








Atpakaļ