Angļu buldoga apmācība un dresūra

Diemžēl pat starp profesionāliem dresētājiem nav vienota viedokļa par iespēju apmācīt angļu buldogu. Bieži vien oponentu viedokļi ne tikai atšķirās, bet ir pat diametrāli pretēji, pie kam visskaļāk par buldogu spītību un nepadošanos dresūrai sauc tie, kuri ne reizi nav saskārušies ar šķirni, un pat nav mēģinājuši vienkārši pakontaktēties ar kādu no buldogiem. Daudzi no viņiem atsaka saimniekiem, kuri vēlas iziet dresūras kursu ar savu suni, argumentējot atteikumu, ka nav vērts tērēt laiku un naudu tik bezjēdzīgam pasākumam, jo šķirne taču ir absolūti neapmācāma. Šis kaut arī ir nepatīkams, taču nebūt ne sliktākais variants. Mēdz būt arī traģiskāki atgadījumi. Par vienu no tādiem vēlos pastāstīt. Padzīvojušam pārim, viņu uz ārzemēm strādāt aizbraucošie bērni, atdeva 10 mēnešus vecu buldogu. Buldodzēns bija brīnišķīgs, jautrs, atklāts un visus apkārtējos mīlošs. Uz to brīdi viņš jau pāris reizes bija piedalījies izstādēs un pietiekoši socializēts. Nekādas novirzes viņa uzvedībā nekad nebija manītas. Tomēr, sev par nelaimi, jaunā saimniece-padzīvojusī kundze pastaigas laikā sastapa jaunu sievieti, kura stādījās priekšā kā dresūras instruktors, kura specializējoties tieši (!) buldogu dresēšanā un piedāvāja savus pakalpojumus šajā jomā. Sieviete piekrita, piekāpjoties diezgan pamatīgajam spiedienam no "dresētājas" puses. Saņēmusi saimnieces piekrišanu, šī darbone piesēja jauno nabadziņu pie koka un 40 minūtes sita ar mietu, paskaidrojot savu rīcību, ka vispirms vajag "salauzt" raksturu, un tikai pēc tam sākt apmācību - tā esot viena no šķirnes apmācības īpatnībām. Uz to brīdi, kad suņa piekaušana beidzās, pusauga kucēns jau ieguva psiholoģisku traumu, kura izpaudās kā naids pret visām sievietēm bez izņēmuma. Savā melnajā sarakstā viņš iekļāva arī savu nesen iegūto jauno, bezjēdzīgo saimnieci. Tā, nespēdama izturēt pastāvīgu ciešu kontaktu ar psihotraumas rezultātā nežēlīgu kļuvušu dzīvnieku, bija spiesta atbrīvoties no suņa, atdodot to jaunam pārim. Jaunajā ģimenē terors no suņa puses turpinājās, un jau pēc brīža viņš nokļuva jaunā ģimenē, pirms tam aizsūtot uz reanimāciju visas sieviešu dzimtes pārstāves ģimenē. Vairākus mēnešus viņš pavadīja, ceļojot no mājas uz māju, līdz beidzot nonāca pie manas draudzenes, kura strādā IeM, kur nodarbojas ar dienesta suņu dresūru - gudra, pieredzējuša dresētāja, pietiekoši stingra un uzstājīga savā darbības sfērā. Neskatoties uz visu profesionālismu, rakstura stingrību, skaidru situācijas izpratni un iespaidīgo pieredzi nākamajā dienā viņa man piezvanīja pa telefonu ar lūgumu atbraukt palīdzēt, tā kā pati viņa sēžot uz ledusskapja un baidoties nokāpt, jo tādu neizskaidrojamu mežonīgu agresiju no suņu puses nekad neesot sastapusi. Diemžēl tas bija beigu sākums, jo pēc neilga laika jebkurš kontakts ar suni kļuva pārāk bīstams - suni nācās iemidzināt. Atkāpjoties gribu atzīmēt, ka buldogu, atšķirībā no pārējo šķirņu suņiem, nevar salauzt fiziski. Morāli, noteiktā jēgā - jā, fiziski - nē. Tas ir noteikts vēsturiski šķirnei veidojoties, atcerieties kaut vai vēršu cīņas, kurās izdzīvot varēja tikai ļoti izturīgi, fiziskām sāpēm uzmanību nepievērsoši eksemplāri ar spēcīgu un spītīgu raksturu. Nu, bet savus suņus apmācīt gribošiem saimniekiem, gribu pateikt kā profesionāls dresētājs ar gandrīz 30-gadu stāžu - neviens no dresūras veidiem neparedz nedz suņa piekaušanu, nedz jelkādu citu "laušanas" veidu. Dresūrā sitieni netiek pielietoti kā tādi (rāvieni - jā, spēcīgi spiedieni - jā, bet lūk sitieni - nē!). Ja instruktors jūsu klātbūtnē sāk runāt par suņa sišanu, bēdziet no viņa pa gabalu, jo tas ir muļķis ar iniciatīvu, kurš tādējādi mēģina realizēt savus kompleksus.

Tiem saimniekiem, kuri vēlās apmācīt savu suni, bet jelkādu iemeslu dēļ nevar doties uz dresūras grupu vai sarunāt ar instruktoru individuālas nodarbības, sāksim nodarbības virtuālajā dresūra skolā, kuru vadīšu es - Ļubova Voinova, instruktors-dresētājs, nacionālās kategorijas sporta tiesnesis.

Sagatavojieties tam, ka nodarboties nāksies katru dienu, vismaz 10-20 min., piekrītiet, ka šādu laika sprīdi sava suņa apmācībai var atlicināt pat visaizņemtākais cilvēks, ja jau reiz esiet gatavs šādiem varoņdarbiem. Tāpat jāņem vērā, ka tas nebūs tik interesanti, kā no malas pirmajā brīdī varētu likties. Dresūrā skaists ir tikai gala rezultāts, bet melnais darbs atgādina reizrēķina mācīšanos vai sporta nodarbības; viena un tā paša paņēmiena atkārtošana diezgan ilgā laika periodā, līdz pilnīgam un absolūtam tā izpildes automātismam. Ja arī šis jūs nav izbiedējis un esiet gatavi strādāt, esiet gatavi tam, ka pirms sākt jelkādas iemaņas apgūšanu kopā ar suni, jums pašiem, līdz sīkumiem, jābūt skaidrām visām tām darbībām, kuras būs jāpilda iemaņas apgūšanas procesā. Domās un darbībās nedrīkst būt nedrošības un jucekļa. Tāpēc, pirms sākiet, izlasiet visu mācību materiālu uz konkrēto stundu un pamēģiniet nedaudz bez suņa. Sākumā tas ļoti palīdz. Katras iemaņas apgūšanai tiek doti vairāki paņēmieni, jāzin tie visi, taču jāsāk ar galveno "bāzes" metodi, kurš, kā likums, der lielākajai daļai pieaugušo (!) suņu ar ļoti nelieliem izņēmumiem. Papildus metodes var pielietot iemaņu slīpēšanas laikā lai dažādotu nodarbības, vai arī kucēnu un jauno suņu apmācībai.

Talāk