Veselā miesā-vesels gars!

Grūti pateikt, kas ir svarīgāks skaista un vesela buldoga izaugšanai-pareiza barošana vai pareizi izvēlēta fiziskā slodze. Gan viens, gan otrs ir svarīgs, ievērības cienīgs un vitāli nepieciešams.
Nesaņemot nepieciešamo fizisko slodzi, pilnvērtīgas pastaigas, jebkuras šķirnes suns nevar būt vesels principā, bet buldogs, kurš ātri aug un pieņemas svarā-vēl jo vairāk.
Linolejs, lamināts un citi slideni grīdas segumi ved pie saišu un dzīslu pārpūles, ķepu deformācijām(karpālo locītavu izvērsums; lecamo saišu satuvinājums). Spēles dzīvoklī, skriešana pa istabām, lēkšana no dīvāna ir traumatiskas, nekādi neveicina suņa pareizu fizisko attīstību, un protams neaizstās tam pastaigu vai treniņu. Tomēr pilsētas apstākļos ne vienmēr var atrast ērtu treniņu vietu, pietiekoši daudz vietas pilnvērtīgai pastaigai, ne visur ir ērti vadāt suni pa apli, sagatavojot to izstādēm utt..

Šajos gadījumos ir vērts padomāt par alternatīviem veidiem, kā uzturēt labu fizisko formu. Šeit es domāju speciāli suņiem izstrādātus trenažierus. Pats vienkāršākais un populārākais no tiem ir skrejceliņš-visērtākais aprīkojums labas fiziskās formas un pilnvērtīgas slodzes nodrošināšanai sunim.
Tātad, ko dod treniņš uz šāda trenažiera:
1) trenē vispārējo izturību, nostiprina sirds-asinsvadu, elpošanas(kas ir ļoti svarīgi buldogiem) un nervu sistēmas;
2) nodrošina vienmērīgu muskulatūras attīstību, tās apjomu pieaugšanu(muskulatūra nav kāds konstants, kaut kad iedots lielums-tā āttīstās sunim augot, maina formu un apjomu pieaugušam dzīvniekam, atrofējas novecojot vai pazeminoties kustību aktivitātei);
3) veido skaistu un pareizu izstādes soli, labo kļūdainu, nepareizu gaitu(ejot izgriež elkoņus, iešana teciņus, gāzelēšanās no sāna uz sānu, greiza kustība, iešana ar nodurtu galvu utt.);
4) dažu trūkumu izlabošana, kuri saistīti ar koordinācijas trūkumu;
5) tādu fizisku un anatomisku trūkumu korekciju kā mīkstas, izvērstas priekšķepas, satuvinātas lecamās locītavas, izliekta jostasvieta utt.;
6) iespēju koriģēt svaru un uzturēt suni labā formā un kondīcijā;
7) ātru formas atgūšanu pēc dzemdībām un viltus grūtniecības;
8) novecojošu suņu uzturēšana formā, to veselības nostiprināšanu;
9) liekās enerģijas izlietošanu.
Taču, lai tas „nostrādātu”, nodarbībām uz trenažieriem jābūt kompleksām un regulārām, obligāti ievērojot PPS likumu: pastāvīgi, pakāpeniski, secīgi. Tās jāveic pēc iepriekš pārdomāta un tieši jūsu sunim izstrādāta plāna. Izstrādāt un sastādīt šādus plānus rekomendējam tikai instruktoram-speciālistam, kurš pārzin šķirni, jo nemākulīgi pielietojot skrejceliņu tāds viegli nokausējams suns kā angļu buldogs var viegli pārtrenēties, un gala rezultāts var būt diezgan bēdīgs.

Labākajā gadījumā sanāks tā saucamais „antitreniņš”, sliktākajā-šoks un dzīvnieka bojāeja no pārslodzes. Lai no tā izbēgtu, neaizmirstam galveno principu-pakāpenisku slodzes palielināšanu un tās pareizu dozēšanu. Ļoti uzmanīgi jāseko līdzi suņa darbam un uzvedībai treniņa laikā. Galvenais nodarbību pareizības rādītājs ir jautrs noskaņojums un vēlme turpināt darbu. Nepiespiežat suni katru dienu skriet līdz spēku izsīkumam, parūpējaties par to, lai suns atrod savu tempu, un tikai pēc tam sākat paildzināt nodarbības. Rūpējaties, lai jums vienmēr pa rokai būtu vēss ūdens un sūklis, lai nepieciešamības gadījumā varat apturēt skrejceliņu un atsvaidzināt suni, noslaukot to ar samitrinātu sūkli. Jaskriešanas laikā suns izbāž mēli(kas pats par sevi ir dabisks process), taču mēles gals kļūst plats un izliekts kā kobras kapuce, jums jāsaprot, ka laiks beigt nodarbību. Tāpat steidzami jāpārtrauc treniņš, ja sunim parādās nenormāli smaga elpa vai gaita. Vienmēr jāpievērš uzmanība pakaļkājām-tām jābūt savāktām, bet brīvām kustībā. Ja pakaļkājas sāk grīļoties, tā ir pārslodze jebkuram sunim. Beidzot nodarbību, pēc tam kad esat noņēmuši suni no celiņa, ar to ir 10-15 min. jāpastaigā, lai suns atdziest pēc darba trenažierī. Tas ir obligāts likums. Pēc šīs pastaigas vēl vajadzētu suni labi noberzēt.
Ja suns ir saguris, negribīgi strādā, nepieciešams momentāli samazināt slodzi, biežāk dot sunim atpūtu, pārskatīt, un kritiski izvērtējot esošo, izstrādāt jaunu nodarbību plānu.
Sastādot nodarbību plānu, to biežumu un intensitāti nosaka stingri individuāli, izejot no suņa dzīvesveida, fiziskās izturības, kondīcijas, vecuma, kā arī ievērojot treniņu pamatmērķi-vai tas būs iegūt formu pirms izstādes, vai novākt vēderiņu pēc dzemdībām, notievēt vai vienkārši izkustēties. Jebkurā gadījumā tiek variētas dienas ar lielāku un mazāku slodzi, kā arī pilnīgas atpūtas dienas, lai organisms varētu atjaunoties.
Kucēniem slodze jāplāno vēl uzmanīgāk ievērojot to, ka viņu muskulatūra un galvenokārt skelets vēl tikai formējas.Tāpat kā jebkuru citu nopietnu fizisko slodzi iesakām buldogiem sākt treniņus uz skrejceliņa ne ātrāk kā 8-10 mēnešu vecumā. Galu galā treniņu mērķis ir iegūt sabalansētu atlētu, nevis muskuļainu invalīdu.

Atpakaļ